Drahičina (Drahichyn)
Rakstos pirmoreiz minēta 1452. gadā. Pilsētas tiesības ieguva 1778. gadā. Pēc Trešās Polijas dalīšanas 1795. gadā Drahičina iekļāvās Krievijā. No 1921. līdz 1939. gadam Drahičina bija Polijas sastāvā. 1939. gadā Drahičinu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Otrā pasaules kara — Baltkrievijas PSR sastāvā, no 1991. gada — Baltkrievijā. Iedzīvotāju etniskais sastāvs — baltkrievi (98%).
* Drahičina vietnē "Baltkrievijas globuss"
* Drahičina vietnē "Baltkrievijas globuss"
Ģeogrāfiskā karte - Drahičina (Drahichyn)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
Baltkrievijas karogs |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |